Interesanti fakti par pasaulslavenām gleznām

Cilvēki, kas nav pazīstami ar mākslas vēsturi, bieži vien neizprot daudzu mākslas darbu vērtību. Patiešām, daudzas pasaulslavenas gleznas var šķist ļoti vienkāršas, pat primitīvas. Pat tad, ja gleznai ir patiešām skaista, nav saprotams credito rapido, kas to izceļ uz pārējo fona, jo galu galā mūsdienās ir sastopami ļoti daudz talantīgu mākslinieku. Patiesība ir tāda, ka gleznu slavenu padara tās stāts. Katrai pasaulslavenai gleznai ir savs stāsts, kas to padara oriģinālu un unikālu.

Mona Lisa
Mona Lisa ir pati slavenākā glezna visā pasaulē. Par to ir dzirdēti visdažādākie nostāsti un mīti. Slavenākais no tiem ir par to, ka gleznā patiesībā varētu būt attēlots pats tās autors, Leonardo Da Vinči, sievietes versijā, taču ir pierādīts, ka šis mīts ir aplamas. Patiesībā gleznā ir attēlota Lisa del Giosondo. Viņa bija slavenās un bagātās Gerardini ģimenes locekle. Viņas vīrs bija Frančesko del Giosondo – turīgs zīda magnāts. Šī glezna tika pasūtīta kā dāvana pēc tam, kad Lisa del Giosondo laida pasaulē dēlu. Tajā laikā bagāto cilvēku portretu gleznošana nebija nekas neparasts, tāpēc pats fakts, ka tajā attēlotā sieviete nāk no bagātas ģimenes, to vēl nepadara īpašu. Interesantas ir tieši daudzās sazvērestības teorijas, kas radušās gadu gaitā – minicreditos con asnef. Piemēram, ir izpētīts, ka gleznā ir iestrādāti dažādi kodi, ko var salasīt vien pētot gleznu ar mikroskopu. Šīs gleznas vērtību, protams, ceļa arī fakts, ka to gleznojis Leonardo Da Vinči – viena no spilgtākajām personībām ne tikai mākslā, bet vēsturē kopumā.

The Last Supper
The Last Supper jeb Pēdējais vakarēdiens arī ir Leonardo Da Vinči glezna, kas apvīta ar leģendām. Šī glezna bija Milānas hercoga pasūtījums Santa Maria della Grazie baznīcai Milānā. Šo gleznu īpašu padara ļoti daudzi fakti. Pirmkārt, to ir gleznojis izcils mākslinieks. Otrkārt (creditos rapidos sin papeleos), tai ir reliģisks motīvs, kas saistās ar svarīgu Kristietības notikumu – Svēto Vakarēdienu. Treškārt, tā ir ļoti liela izmēra glezna un Leonardo Da Viņi to gleznoja vairākus gadus. Arī ar šo gleznu saistās sazvērestības teorijas un mīti par iestrādātiem kodiem un slēptiem, šifrētiem vēstījumiem, bet tas vairāk ir saistīts ar visiem labi zināmo filmu Da Vinči kods.

Scream
Scream jeb Kliedziens ir Edvarda Munka glezna. Noteikti visi zina, kā tā izskatās un noteikti daudzi ir neizpratnē par to, kāpēc tā ir tik populāra, jo ar īpaši labi tehniku tā neizceļas. Munks pats ir stāstījis, kā radis iedvesmu šai gleznai – viņš juties nogurs, tāpēc devies pastaigā un ieraugot asinssarkanās debesis virs fjordiem sajutis dabas kliedzienu. Tā nu radās šī glezna. Patiesībā, ir veselas trīs Munka gleznas “Kliedziens”, katra gleznota savā tehnikā un katra glabājas citā muzejā. Kas gleznu padara īpašu? Ja neskaita, ka tā ir izcils ekspresionisma paraugs, tad gleznas vērtību nosaka tas, ka to bieži vien ir centušies piesavināties vai nozagt mākslas tīkotāji.

Portrait of Dr. Gachet
Viena no Vincenta Van Goga slavenākajām gleznām ir Portrait of Dr. Gachet jeb Doktora Gašē portrets. Gleznā ir attēlots ārsts, kurš Van Gogam deva patvērumu pēc tam, kad viņš iznāca no psihiatriskās klīnikas. Tie, kas pārzina Van Goga biogrāfiju, noteikti jau zina to, ka viņš bija ļoti ekstravaganta personība un viņa dzīvesstāsta ir visai raibs un Doktoram Gašē ar mākslinieka dzīvi ir visai liela saistība. Tieši šo personīgo iemeslu dēļ glezna ir kļuvusi tik slavena.

Kā atšķirt gleznas oriģinālu no reprodukcijas?

Kaut gan vizuālās mākslas darbus nevajadzētu vērtēt vien pēc to autora popularitātes, tomēr, iegādājoties mākslas darbus, ir ļoti svarīgi prast atšķirt oriģinālus no reprodukcijām, jo oriģinālo darbu vērtība ir krietni vien augstāka. Bieži vien gleznu reprodukcijas ir tik prasmīgi izstrādātas, ka pat mākslas pazinēji uzreiz nevar noteikt (mikrolån), vai tas ir oriģināls, vai tomēr nē, tāpēc šeit būs padomi, kā nekļūdīgi atšķirt gleznas oriģinālu no tās reprodukcijām.

Pirmkārt, lai vispār varētu sākt runāt par gleznu izvērtēšanu un autentiskuma noteikšanu, ir jāpārzina dažādi glezniecības stili un tehnikas, tāpēc vispirms pastudējiet mākslas literatūru un dodieties un mākslas muzejiem un galerijām, lai izpētītu dažādas gleznas. Katram autoram ir savs “rokraksts”, pēc kura var nekļūdīgi noteikt, vai tā ir viņa glezna, vai tomēr to ir gleznojis kāds cits. Izpētot, konkrētam māksliniekam raksturīgo gleznošanas stilu, vislabāk var noteikt gleznas autentiskumu. Šāda viltojumu noteikšanas metode gan ir visai sarežģīta, jo ir jābūt ļoti padziļinātām zināšanām mākslā un uztrenētai acij, lai no gleznas apskates vien varētu kaut ko secināt. Mūsdienu reprodukcijas bieži vien ir tik labi izstrādātas, ka neprofesionāļiem ir grūti noteikt jebkādas atšķirības.

Tiem, kas mākslu tik labi nepārzina blancolån, drošāk tomēr būtu vadīties pēc citiem kritērijiem. Piemēram, gleznas aizmugures, rāmja un stiprinājumiem. Tas varētu šķist nebūtiski, taču bieži vien pēc šīm detaļām visvieglāk var noteikt mākslas darba autentiskumu. Īpaši viegli tas ir izdarāms gadsimtiem vecām gleznām, jo ir saprotams, ka to rāmjiem, stiprinājumiem un citām detaļām vajadzētu būt vecām, iespējams bojātām vai sarūsējušām. Rāmis varētu būt vietām nodilis un gleznas stiprinājumiem vajadzētu būt atbilstošiem noteiktajam gleznas tapšanas laikam. Piemēram, ja manāt, ka aizpagājušā gadsimta gleznai audekls pie rāmja ir piestiprināts ar skavām, tā visticamāk nebūs oriģinālā glezna. Tāpat pati oriģinālā glezna varētu nebūt tik koša un uz tās varētu būt manāmas kādas pēdas no ilgās stāvēšanas, pat tad ja tā ir uzglabāta īpašos apstākļos.

Vēl viens paņēmiens kā, atsevišķos gadījumos, var atšķirt oriģinālās gleznas no to reprodukcijām, ir pasmaržojot tās. Varētu šķist dīvaini ostīt gleznas, taču krāsu un audekla smarža laika gaitā mainās. Ja jūtat intensīvu eļļas vai plastmasas smaržu, visticamāk, glezna ir gleznota nesen un tās radīšanā ir izmantotas mūsdienās nopērkamās, ķīmiski ražotās krāsas. Oriģinālajām gleznām, kas ir gleznotas pirms daudziem gadiem, nevajadzētu īpatnēji smaržot, jo eļļas krāsu smaržai laika gaitā vajadzētu būt pilnībā zudušai. Vienīgās smaržas, ko jūs varētu sajust no oriģinālām, vecām gleznām ir tās, kas piesūkušās no apkārtējās vides.

Izpētiet gleznas aizmuguri. Daudzām gleznām jämför lån, kas iepriekš ir bijušas muzeju vai mākslas galeriju īpašumā, uz aizmugures ir etiķetes, uz kurām uzrakstīti dati par gleznas glabāšanu, saņemšanu un citām lietām. Ja gleznas ir glabājušās kādās lielās, zināmās mākslas galerijās vai muzejos, šīm etiķetēm pat vajadzētu būt ar iestrādātiem pretviltošanas elementiem, taču arī tos ver viltot, tāpēc uz šādu metodi vien paļauties nevajadzētu.

Pazīme, uz kuru ļoti daudzi paļaujas ir mākslinieka paraksts uz gleznas. Tas patiešām ir svarīgi, jo tad, ja paraksta nav, vai tas ir krietni vien citādāks nekā īstais mākslinieka parakts, glezna pavisam noteikti nav oriģināla, taču pat tad, ja paraksts izskatās īsts, tas vēl neliecina par to, ka tas patiešām tāds arī ir. Parakstu viltot ir visvieglāk. Daudz grūtāk ir viltot jau minēto “mākslinieka rokrakstu”. Ja vēlaties noteikt atšķirību pēc autora paleogrāfijas principiem, vieglāk to būs darīt, pētot pašu gleznu, nevis parakstu.

Šīs ir pašas pamata lietas, pēc kurām var noteikt gleznas autentiskumu, tomēr nepārzinot mākslu un glezniecību, šie minētie faktori varētu arī neko daudz priekšā nepateikt. Ja neviena no pazīmēm jums neko īsti priekšā pavēstīt nevar, dodieties uz tuvāko mākslas galeriju un veiciet gleznas novērtēšanu. Tad jūs varēsiet būt pilnīgi drošs par gleznas oriģinalitāti.

Desmit dārgākās gleznas pasaules vēsturē

Miljardieru kontrolētais mākslas darbu un, jo īpaši, gleznu tirgus sasniedz arvien jaunas virsotnes. Ļoti bagāti pircēji un gleznotās mākslas estēti gan Amerikā, gan Ķīna ir noteikuši virkni jaunu rekordu mākslas darbu iegādē pēdējo gadu laikā. Kad Pablo Pikaso šedevrs “Les Femmes d’Alger” Ņujorkā tika pārdots par 179,000,000 dolāru, šis notikums uzstādīja jaunu rekordu gleznas cenai, kas jebkad tikusi pārdota izsolē. Bet pat ar tik iespaidīgu ciparu – tas vēl joprojām ir tālu prom no visu laiku visdārgāk pārdoto gleznu monetārās vērtības.

Picasso radīja virkni ar piecpadsmit variācijām par “Les femmes d’Alger”, šo seriju iedvesmoja Francijas meistars Ežēns Delakruā, kas 1834. gadā bija izkrāsojis Alžīras sievietes savā dzīvoklī. Bet dārgāko pasaules gleznu sarakstā minētā Pablo Pikaso gleznas vērtība ieņem tikai ceturto vietu.

Pola Gogēna glezna “When Will You Marry” šajā sarakstā ieņem līdera pozīciju. Gogēna 1982. gadā tapusī glezna ar tanī atainotajām divām taitiešu meitenēm pārsita pasaules dārgākā pārdotā mākslas darba rekordu, kad Katarā audekls tika nopirkts no kāda Šveices kolekcionāra par 300,000,000 dolāru. Tā tika uzgleznota Gogēna pirmajā braucienā uz Taiti, kurā viņš devās, lai aizbēgtu no visa, kas Eiropā ir tik mākslīgs un ierasts.

Katarā iegādāta arī otra dārgākā glezna pasaulē, kuru iegādājās 2011. gadā. Tā ir Pola Sezāna glezna “The Card Players” , kurā atainoti divi kāršu spēlētāji ar pārakmeņotām sejām, modeļus Sezāns atlasījusi no sava ģimenes īpašuma vidus: dārznieku un saimniecības pārziņa labo roku. Šīs gleznas iegāde izmaksāja 274 miljonus dolāru. Sezāns ir viens no visnopietnākajiem un revolucionārākajiem māksliniekiem, kuri jebkad ir dzīvojuši. Pola Sezāna gleznu sērijas ar divu Francijas dienvidu kāršu spēlētājiem ir vieni viņa visvairāk iecienītākajiem šedevriem. Ir piecas versijas šinī sērijā un četras no tām atrodas mākslas muzejos.

Dmitrijs Rubolovļevs, krievu miljardieris, samaksā 186,000,000 dolārus par kāda amerikāņu gleznotāja darbu – par gleznu ar nosaukumu No. 6 (“Violet, Green & Red”), ko gleznojis Marks Rotko. Pēc savas izcelsmes Marks Rotko nemaz nav amerikānis – viņš ir dzimis Daugavpilī farmaceita Jēkaba ģimenē un uz Ameriku emigrēja tikai 1913. gadā, desmit gadu vecumā. Par piemiņu māksliniekam Daugavpilī 2013. gadā tika atvērts Marka Rotko mākslas centrs. Varam lepoties, ka viena no pasaules dārgākajām gleznām ir tapusi ar Latvijā dzimuša mākslinieka rokām.

Par teju 166 miljoniem tika pārdota Džeksona Polloka glezna “No 5”, tapusi 1948. gadā. Tā tika pārdota lielā noslēpumainībā un ar “Sotheby’s” izsoļu nama starpniecības 2006. gadā. Deivids Martinezs iegādājās astoņas reiz četras pēdas lielo audekla gabalu, uz kura pilēšanas tehnikā parādās brūnās un dzeltenās krāsā no Deivida Gefena, “DreamWorks” līdzdibinātāja un izklaides magnāta.

Vēl viena glezna, kuru pārdevis izklaides magnāts Deivida Gefens 2006. gadā, ir ierindojusies šajā sarakstā ar tās pārdošanas cenu 162.4 miljonu dolāru – “Woman III”, šedevrs, ko radījis Vilems de Konings. Gleznu nopirkta miljardieris Stīvens Kohens. Šī glezna bija trešā no sešu abstraktā ekspresionista gleznu virknes, kuras radītas laika posma starp 1951. un 1953. gadu. Tā savulaik bija daļa no Teherānas muzeja Laikmetīgās mākslas kolekcijas.

Vēl kāda tagad Stīvenam Kohenam piederošā glezna iegādāta 2013. gadā par 158.5 miljoniem dolāru, vēl viena Pablo Pikaso glezna ar nosaukumu “Le Réve”. Stīvens Kohens ir viens no Volstrītas lielākajiem mākslas kolekcionāriem.