Interesanti fakti par pasaulslavenām gleznām

Cilvēki, kas nav pazīstami ar mākslas vēsturi, bieži vien neizprot daudzu mākslas darbu vērtību. Patiešām, daudzas pasaulslavenas gleznas var šķist ļoti vienkāršas, pat primitīvas. Pat tad, ja gleznai ir patiešām skaista, nav saprotams credito rapido, kas to izceļ uz pārējo fona, jo galu galā mūsdienās ir sastopami ļoti daudz talantīgu mākslinieku. Patiesība ir tāda, ka gleznu slavenu padara tās stāts. Katrai pasaulslavenai gleznai ir savs stāsts, kas to padara oriģinālu un unikālu.

Mona Lisa
Mona Lisa ir pati slavenākā glezna visā pasaulē. Par to ir dzirdēti visdažādākie nostāsti un mīti. Slavenākais no tiem ir par to, ka gleznā patiesībā varētu būt attēlots pats tās autors, Leonardo Da Vinči, sievietes versijā, taču ir pierādīts, ka šis mīts ir aplamas. Patiesībā gleznā ir attēlota Lisa del Giosondo. Viņa bija slavenās un bagātās Gerardini ģimenes locekle. Viņas vīrs bija Frančesko del Giosondo – turīgs zīda magnāts. Šī glezna tika pasūtīta kā dāvana pēc tam, kad Lisa del Giosondo laida pasaulē dēlu. Tajā laikā bagāto cilvēku portretu gleznošana nebija nekas neparasts, tāpēc pats fakts, ka tajā attēlotā sieviete nāk no bagātas ģimenes, to vēl nepadara īpašu. Interesantas ir tieši daudzās sazvērestības teorijas, kas radušās gadu gaitā – minicreditos con asnef. Piemēram, ir izpētīts, ka gleznā ir iestrādāti dažādi kodi, ko var salasīt vien pētot gleznu ar mikroskopu. Šīs gleznas vērtību, protams, ceļa arī fakts, ka to gleznojis Leonardo Da Vinči – viena no spilgtākajām personībām ne tikai mākslā, bet vēsturē kopumā.

The Last Supper
The Last Supper jeb Pēdējais vakarēdiens arī ir Leonardo Da Vinči glezna, kas apvīta ar leģendām. Šī glezna bija Milānas hercoga pasūtījums Santa Maria della Grazie baznīcai Milānā. Šo gleznu īpašu padara ļoti daudzi fakti. Pirmkārt, to ir gleznojis izcils mākslinieks. Otrkārt (creditos rapidos sin papeleos), tai ir reliģisks motīvs, kas saistās ar svarīgu Kristietības notikumu – Svēto Vakarēdienu. Treškārt, tā ir ļoti liela izmēra glezna un Leonardo Da Viņi to gleznoja vairākus gadus. Arī ar šo gleznu saistās sazvērestības teorijas un mīti par iestrādātiem kodiem un slēptiem, šifrētiem vēstījumiem, bet tas vairāk ir saistīts ar visiem labi zināmo filmu Da Vinči kods.

Scream
Scream jeb Kliedziens ir Edvarda Munka glezna. Noteikti visi zina, kā tā izskatās un noteikti daudzi ir neizpratnē par to, kāpēc tā ir tik populāra, jo ar īpaši labi tehniku tā neizceļas. Munks pats ir stāstījis, kā radis iedvesmu šai gleznai – viņš juties nogurs, tāpēc devies pastaigā un ieraugot asinssarkanās debesis virs fjordiem sajutis dabas kliedzienu. Tā nu radās šī glezna. Patiesībā, ir veselas trīs Munka gleznas “Kliedziens”, katra gleznota savā tehnikā un katra glabājas citā muzejā. Kas gleznu padara īpašu? Ja neskaita, ka tā ir izcils ekspresionisma paraugs, tad gleznas vērtību nosaka tas, ka to bieži vien ir centušies piesavināties vai nozagt mākslas tīkotāji.

Portrait of Dr. Gachet
Viena no Vincenta Van Goga slavenākajām gleznām ir Portrait of Dr. Gachet jeb Doktora Gašē portrets. Gleznā ir attēlots ārsts, kurš Van Gogam deva patvērumu pēc tam, kad viņš iznāca no psihiatriskās klīnikas. Tie, kas pārzina Van Goga biogrāfiju, noteikti jau zina to, ka viņš bija ļoti ekstravaganta personība un viņa dzīvesstāsta ir visai raibs un Doktoram Gašē ar mākslinieka dzīvi ir visai liela saistība. Tieši šo personīgo iemeslu dēļ glezna ir kļuvusi tik slavena.

Gleznas restaurācija: cik tas izmaksā un kā tas ietekmē vērtību?

Vai esat kādreiz domājuši par to, kā gadsimtiem senas gleznas un citi mākslas darbi, kas piedzīvojuši dažādus juku laikus ir spējuši saglabāties pilnībā neskarti līdz mūsdienām? Dažas gleznas patiešām ir “izdzīvojošas” vairākus gadsimtus un palikušas pilnībā neskartas, taču daudzas gleznas ir tikušas restaurētas. Sākot no vienkāršiem labojumiem, vietās, kur mazliet nodilusi krāsa līdz pat gleznas atjaunošanai no vienas “izdzīvojušās” detaļas – restaurācija mūsdienās var radīt brīnumus – credit rapid. Tomēr, cik šāda mākslas darbu atjaunošana izmaksā un cik būtiski tā ietekmē gleznas vērtību? Ieskatīsimies mazliet tuvāk mākslas darbu restaurācijas procesā un tā ietekmē uz mākslu.

Mākslas dabu restaurācijai pamatā ir divi veidi – strukturālais un estētiskais. Strukturālā restaurācija tiek veikta nopietnu bojājumu gadījumā, kas radušies nepareizas glabāšanas, apzinātas vai neapzinātas sabojāšanas vai citu negatīvu ietekmju rezultātā. Strukturālā restaurācija ir daudz sarežģītāka, jo šādus bojājumus novērst ir patiešām sarežģīti un pat pēc restaurācijas gleznā var būt manāmas bojājuma pēdas. Estētiskā restaurācija ir daudz vienkāršāka. Tā ir gleznas uzlabošana vietās, kur laika ietekmē ir radušies nelieli bojājumi vai nodilumi.

Šos labojumus veic īpašas profesijas pārstāvis – mākslas konservators. Mākslas darbu restaurāciju nevar veikt jebkurš mākslinieks, jo katram māksliniekam ir sava, īpaši izstrādāta mākslas darbu radīšanas tehnika, līdz ar to, labojumi uzreiz būs pamanāmi. Konservatoram ir jāprot atdarināt dažādu mākslinieku “rokraksti”, turklāt viņam ir jāpārzina arī visdažādākās mākslas darbu labošanas metodes. Darbs ir ļoti laikietilpīgs, nogurdinošs un piņķerīgs. Mākslas konservatora darbs bieži vien ir pat sarežģītāks nekā pašu mākslinieku darbs, jo tajā nav iespējams brīvi izpausties un gleznot tā, kā ir ērtāk.

Tā kā gleznu restaurācija sevī ietver ļoti daudz, dažādas darbības, cenas šādiem pakalpojumiem ir ļoti atšķirīgas. Sākot no pāris simtiem eiro par vienkāršu gleznas tīrīšanu un apkopi, līdz pat vairākiem simtiem tūkstošu par vērtīgu, bet spēcīgi bojātu mākslas darbu restaurāciju. Mākslas galeriju īpašnieki norāda, ka vidējās restaurācijas cenas mazai gleznai ar vidēji nopietniem bojājumiem ir ap 1 000 eiro, taču lielām gleznām jau ap 10 000 eiro, tomēr cenas, protams credit fara adeverinta, ir atkarīgas no tā, kādu konservatoru jūs izvēlaties. Labākie nozares profesionāļi, prasīs daudz augstākas cenas. Tieši augsto restaurācijas izmaksu dēļ, gleznas ir jāapdrošina, ko vairums mākslas darbu turētāju arī dara.

Tomēr, lielākais jautājums, attiecībā uz mākslas darbu restaurāciju ir – kā mainās tās vērtība pēc šī procesa. Ir jāsaprot, ka pēc restaurācijas glezna vairs nav 100% oriģināldarbs, jo tās apstrādē ir piedalījies arī konservators. Vai tad, ja spēcīgi bojāta glezna ir tikusi atjaunota, to vēl joprojām var uzskatīt par oriģināldarbu vai drīzāk daļēju reprodukciju? Gleznas vērtība pēc šī procesa patiešām būtiski mainās. Gleznas estētiskā restaurācija, kā, piemēram tīrīšana un pielabošana, nekādu būtisko vērtības krišanos neradīs, tieši pretēji, var pat palielināt gleznas vērtību, ja labojumi ir veikti patiešām profesionāli, taču strukturālā restaurācija gan var ievērojami pazemināt gleznas vērtību, jo īpaši ja restaurācija nebūs veikta gana profesionāli. Tāpēc, ja jums ir nepieciešams veikt kādas gleznas strukturālo restaurāciju, uzticiet to tiešām talantīgam konservatoram, jo neprofesionāli uzlabojumi visu var padarīt tikai ļaunāku.

Mākslas darbu restaurācija pati ir īsts mākslas darbs, vēl jo vairāk, tas ir ļoti smalks un atbildīgs darbs, ko nespētu veikt pat daudzi pasaulē izcilākie mākslinieki. Kaut gan restaurācija, var ietekmēt gleznas vērtību, tas ir ļoti nozīmīgs process mākslā, jo bez tā daudzas no pasaules slavenākajām gleznām un citiem mākslas darbiem, nekad nebūtu saglabājušās līdz mūsdienām.

Aizraujošākie mākslinieki Eiropā šobrīd

Kurš šodien ir radījis mākslas darbus, kurus mēs labprāt vēlamies apskatīt, pieredzēt savām acīm un maņām? Kurus darbus mēs vēlētos redzēt kā daļu no izstādēm? Kuras ir tās “mākslas balsis”, kuras ir vērts uzklausīt mākslas pasaulē, pat ja mēs tām nepiekrītam? Kurš mākslinieks spēj mūs pārsteigt, šokēt un pamodināt mūs no ikdienas vienmuļības?

Ārons Angels, kurš dzimis 1987. gadā Kentā, bet nu dzīvo un strādā Londonā, ir viens no šādiem māksliniekiem. Viņš ir viens no Londonas mīļākajiem, uz keramiku orientētiem tēlniekiem. Viņš ir dibinājis Londonas “Troy Town” mākslas un radikālās keramikas darbnīcu, kas piedāvā dažādus resursus māksliniekiem, kuri izmanto keramiku kā skulpturālu izpausmi vidē. Angela darbs tiek veikts tīšā diletanta stilā ar dažādām atsaucēm, kas ietver industriālo revolūciju, psihodēlisku dzeju un savu senču vēsturi. Un šogad viņa radikālā un psihodēliskā keramikas darbnīca ieguva pamatīgu atbalsta finansējumu un jaunas telpas, pastiprinot viņa lomu, nozīmi un iespaidus keramikas tēlniecībā Anglijā un ārpus tās robežām. Angela mazā mēroga keramikas tabloīdi ir radušies 18. gadsimta darbu ietekmē, šie keramikas darbi tiek pievienoti Angela baismīgās, apgrieztās stikla glezniecības kolekcijai, kurai tika izmantots audums desmit kilometru garumā.

Kā otro aizraujošo mākslinieku varētu nosaukt vides mākslinieci Meriku Algünu Ringborgu. Merika Algüna Ringborga, dzimusi 1983. gadā Stambulā, Turcijā, bet nu uz dzīvi un darbu apmetusies Stokholmā, Zviedrijā, veic savā mākslā apkārt notiekošā izmeklēšanu attiecībā uz simboliem Eiropā. Ko tas nozīmē būt vai nebūt daļai no Eiropas, jo īpaši jūtams viņa darbos tieši šogad. “Promotion Europe” izstādīta kā daļa no viņas izstādes “Pārrobežas” Dānijā, piedāvā 170 objektus apzīmogotus ar Eiropas Savienības zvaigznēm, no nagu griešanas atribūtikas līdz pat adītām cepurēm: šie mākslas suvenīri nav viss par vietu, bet par vietas ideju kā tādu. Viņa studējusi Sabancı Universitātē, Stambulā no 2002. līdz 2007. gadam un ieguvis bakalaura grādu vizuālajā mākslā un komunikāciju dizainā, kam sekoja maģistra grāds mākslā, kas iegūts Stokholmā 2012. gadā.

No Francijas nākušais mākslinieks Kaders Attia, dzimis 1970. gadā, lielākoties dzīvo un strādā gan Berlīnē, gan Alžīrā. Viņa māksla nodarbojas ar pētījumiem par koloniālisma ietekmi uz Rietumu kultūru, kas šogad viņam atnesuši Marsela Dišāna balvu mākslā un vairākas jaunas izstāžu vietas pie Pompidū centra Parīzē. Nākamgad būs arī skatāmas izbraukuma personālizstādes Sidnejā, muzejā Ilinoisā, ASV un dažādās galerijās Ņujorkā un San Džimignano. Vēl šogad Kaders Attia atvēra hibrīd-restorānu un mākslas telpu saviem cienītājiem Parīzē ar nosaukumu “La Colonie”. Tā kalpo kā jauna mājvieta starpdisciplīnu, anti-akadēmiskās, mākslinieciskās domas un diskusijas kustībai dažādu indivīdu vidū. Mākslinieks kopā ar partneri Ziko Selomu un viņu abu ģimenēm, svinēja “La Colonie” atvēršanu rudenī, radot vietu mākslas, mūzikas, kritiskās domāšanas, debašu un kultūras aktivitāšu organizēšanai. “La Colonie” visvairāk cer pievērsties stāstiem par minoritātēm.

Vēl noteikti jāpiemin daudzsološā māksliniece Rana Beguma, dzimusi 1977. gadā, Silhetā, Bangladešā, bet nu jau krietnu laiku dzīvojoša un strādājoša Londonā, Anglijā. Pazīstama Londonā ar savu mākslas darbu No.700, kas bija 50 metrus garš sabiedriskās telpas mākslas darbs radīts ar 700 atstarotājiem un atklāts Londonā pagājušajā mēnesī. Begumai raksturīgi ģeometriski darbi un krāšņas lugas. Rana Beguma saņēma savu pirmo grādu glezniecībā no Čelsijas mākslas koledžas un vēlāk maģistra grādu dizainā Londonā. Viņas mākslas darbu ietekme ir starp pop-art un minimālismu, ar atkārtotiem ģeometriskiem rakstiem islāma mākslas un arhitektūras ietvaros.

Mākslas nozīme bērna attīstībā

Vai jūs zinājāt, ka māksla māca bērniem daudz vairāk nekā tikai pašizpausmes veidu? Kad bērni tiek aicināti izteikties mākslas jomā un apgūt nepieciešamās prasmes, lai izteiktu savu ideju uz papīra, rezultātā top ne tikai mākslas darbs, bet vesels attīstības posms.

Kāda ir mākslas loma bērnu attīstībā? Saraksts varētu būt pat ļoti garš. Mākslas nodarbību pievienošana bērna izglītībai jau agrīnā vecumā var mainīt bērna dzīvi uz labo pusi, jo vizuālā un lietišķā māksla spēlē svarīgu lomu ikviena bērna pozitīvā un radošā attīstībā. Māksla ir arī neatņemams spēles elements bērnu attīstībā. Ne visi bērnu vecāki pietiekami apzinās nozīmi, kāda piemīt mākslas nodarbībām un to vērtīgāko ilgtermiņa nozīmi. Bērniem, kuri apgūst kādu no mākslas priekšmetiem, ir 4 reizes augstāki akadēmiskiem sasniegumi, nekā tiem, kuri no šādas nodarbes ir pilnībā atteikušies. Mākslas programmas ir obligātas tajās valstīs, kuras mūsdienās ir ierindojušās kā valstis ar visaugstākajiem sasniegumiem matemātikā un zinātnē. Domājat – sakritība? Nebūt ne! Pētnieki uzskata, ka mācības ļoti korelē ar augstākiem sasniegumiem matemātikā un lasīšanas mākas apguvē. Jauns smadzeņu pētījumi liecina, ka māksla veicina kreativitāti, sociālo attīstību, un pašvērtības paaugstināšanos. Arī interneta vidē – radot jaunu tīmekļa vietni vai projektējot mājāslapas ir nepieciešams apgūt prasmes, kas apgūstamas izmantojot mākslas izglītību.

Lai gan daudzi cilvēki sabiedrībā vēl joprojām uzskata, ka mākslas izglītība ir luksusa lieta, vienkāršas radošās aktivitātes var būt par pamatu stimulējošai bērna attīstībai, mācoties to, kā izveidot un novērtēt vizuālo estētiku. Mākslas nodarbības spēj palīdzēt bērnā atbrīvot dažādus stresa faktorus, ļaujot bērnam pilnībā rīkoties un būt pašam, veicinot bērnā iztēles plašumus, izjūtot brīvību sajūtās, domās un izpausmēs. Mazākā vecuma bērniem dažādi vizuālie attēli palīdz izteikt emocijas, ko viņi vārdos vēl nav iemācījušies tēlaini aprakstīt. Šāda veida komunikācija bez vārdiem jaunākā vecuma bērniem ir jo īpaši nozīmīga. Ļoti maziem bērniem radot mākslu vai tikai runājot par to, nodrošina iespējas mācīties krāsu, formu un darbības vārdus. Mākslas nodarbības var kalpot kā spēcīgs instruments vecāku rokās, kuri neuzspiežot dod bērniem iespēju pilnībā izteikt uzkrājušās emocijas, domas.

Kā vizuālā, tā arī lietišķā māksla būs tās, kas spēs jūsu bērnā radīt radošuma procesu. Ar tās palīdzību ir iespējams veikt radikāli augstus uzlabojumus dabiskajās prasmēs un talantā, kas jau piemīt bērnam, bet ne vienmēr tiek atklāti vecāku aizņemtības dēļ. Jaunas idejas no bērna iztēles pārtaps viņu attēlotajos darbos un aktīva mākslinieciskā darbošanās pozitīvi palīdzēs bērna nākotnē, piemēram, karjeras izaugsmē, skolā. Šādā veidā bērns ir spējīgs mācīties, kā gūt labumu dzīves skolā, izmantojot dažādus inovatīvus veidus un kreatīvas alternatīvas. Neatlaidība būs viena no rakstura īpašībām, kuras var attīstīt mākslas nodarbības. Neatlaidība nenoliedzami ir viena no jebkuras dzīves sfēras veiksmes atslēgām, attīstot koncentrēšanos spējas. Māksla virza bērnu uz gala rezultāta izplānošanu. Nodarbībās bērni sastopas ar kritiku un mācās pirmos soļus tās konstruktīvā uztveršanā, meklējot problēmām dažādus risinājumus, neapstājoties pie viena scenārija. Māksla iemācīs bērnam arī praktiski domāt caur doto materiālu, ko ar to var izdarīt, ko no tā var izveidot, kā tas varētu noderēt tālākā procesā.

Jebkura no pieejamajām mākslas formām var būt kā labvēlīga vide bērnam, kur apgūt koordināciju un ļaut vaļu neierobežotai izdomai. Lai uzsāktu darboties mākslas jomā nav vajadzīga nekāda pieredze un nav nozīme, vai jūs sagādājat visu nepieciešamo sava bērna mākslas nodarbībām mājas apstākļos vai dodaties apmeklēt mākslas nodarbības grupā – efekts būs līdzvērtīgi pozitīvs.