Kā panākt pareizas proporcijas un elementu izvietojumu vizuālās mākslas darbā?

Nereti māksliniekiem vislielākās problēmas sagādā tieši izveidot pareizas proporcijas un elementu izvietojumu savos darbos. Tā rezultātā mākslas darbos tie atveidoti šķības detaļas, kas viena ar otru nesaskan un neveido nekādu harmoniju. Šādi darbi izskatās samocīti un neprofesionāli pat tad, ja pārējās kompozīcijas detaļas, kā arī zīmēšanas vai gleznošanas tehnika ir izstrādātas perfekti. Kā tad panākt, ka mākas darbā visas detaļas ir proporcionālas un saskanīgas?

Zīmējiet to, ko redzat, nevis to, ko zināt

Pats pirmais pamata noteikums, ko jāievēro ir zīmēšana vai gleznošana pēc skata jeb pēc tā, kā lietas izskatās dzīvē. Lai saprastu, kas tieši ar to ir domāts, iedomājieties, kā zīmē mazi bērni. Piemēram, zīmējot portretu, viņi zīmēs divas vienādas acis un ausis, muti, degunu – neatkarīgi no tā, vai skatoties uz cilvēka seju no konkrēta leņķa tiešām šie elementi ir redzami, viņš tos zīmēs, jo viņš zina, ka tiem ir jābūt. Nereti mākslinieki dara to pašu, tikai ne tik izteikti – viņi zīmē visas detaļas, neaizdomājoties par to, ka no konkrēta leņķa tām nav jābūt redzamām. Un tāpēc, ja jums kadreiz peitrūkst naudas, tad nav jābadās ņemt kredītu, jo šī harmonija sparp to ko jūs zināt un no nezināt jums palīdzēs vēlāk šo kredīta naudu atmaksāt pat tad ja esat to ņēmuši citās valstīs, kā Somijā.

Skicējot, tukšās vietas uztveriet kā objektus

Bieži vien vislielākās problēmas rada tieši negatīvās vietas jeb, tā teikt tukšuma, iekļaušana savos mākslas darbos. Piemēram, ir grūti saprast, cik lielai vajadzētu būt atstarpei starp diviem objektiem. Lai šo darbu atvieglotu, tukšumus variet uztvert kā objektus ar garumu, platumu un augstumu. Tas ievērojami palīdzēs veidot reālistiskas proporcijas.

Skicējiet neredzamās līnijas, lai varētu akurāti uzzīmēt redzamās

Tāpat, veidot proporcijas, ievērojami palīdzēs lieko jeb neredzamo līniju vilšana. Piemēram, zīmējot bļodu ar augļiem, vispirms pilnībā uzskicējiet tukšu bļodu ar visu augšējo malu. Pēc tam zīmējiet iekšā augļus un liekās līnijas izdzēsiet. Tas ļaus domāt telpiskāk un saprast, cik tālu katram objektam kompozīcijā vajadzētu atrasties no citiem elementiem.

Skicējiet sīkas formas, veidojot vienotas, lielākas formas

Piemēram, zīmējot cilvēku, ir ļoti grūti saprast, cik tālu viņa pēdām vajadzētu atrasties no viņa galvas. Zīmējot atsevišķi galvu, rumpi un kājas, visticamāk, proporcijas nebūs pareizas, tāpēc ir jāzīmē sīkākas ķermeņa daļas, piemēram, galvas augšdaļa, galvas apakšdaļa, kakls, krūškurvis, vēders, augšstilbi un apakšstilbi. Tas palīdzēs izvērtēt katras detaļas attiecību pret blakus esošo detaļu. Tā pati metode var tikt izmantota skicējot arī cita rakstura darbus.

Sāciet zīmēt ar gaišākajām daļām

Daudziem māksliniekiem ir tendence sākt mākslas darbu ar tumšākajām detaļām un pēc tam pāriet uz gaišākajām, taču vajadzētu darīt otrādāk. Jāsāk ar gaišajām, jo tas dod plašākas iespējas labojumiem, ja tas nepieciešams. Kā nekā gaiši pārtaisīt pa tumšu ir vienkāršāk nekā tumšu par gaišu.

Raksts tapis sadarbībā ar Alfalainaa.fi

Kompozīcija vizuālajā mākslā

Katra veiksmīga mākslas darba pamatā ir pareiza, acij tīkama kompozīcija. Tieši kompozīcija ir tā, kas atšķir sliktu vai viduvēju darbu no patiešām izcila. Kompozīcija pamatā ir mākslas darba detaļu izkārtojums un to savstarpējā saistība, taču kompozīcijā tiek izteikta arī mākslas darba ideja un saturs jeb como obtener un préstamo rapido. Tā nodrošina mākslas darba veselumu un atsevišķus elementus padara par vienotu darbu. Kaut arī kompozīcijā nepastāv robežas un noteikumi, lai tā būtu veiksmīga, ir jāievēro zināmi pamatprincipi.

Dominante

Dominante pēc būtības ir gleznas centrs jeb uzsvars. Tā ir akcentēta kompozīcijas daļa pret fonu vai arī pārējām mākslas darba daļām. Veidojot dominanti, viena no mākslas darba detaļām tiek vairāk izcelta, kamēr pārējais tiek pieklusināts un veidots mazāk aktīvs un izteiksmīgs. Dominanti var radīt, gan veidojot izteiksmīgākas formas, gan izceļot elementus ar krāsām. Dominantei nav obligāti jābūt pašā priekšplānā un tai nav manāmi jāizceļas. Nereti dominante ir tikko jaušama un pieklusināta.

Ritms

Kompozīcija var būt arī ritmisks. Ritms nozīmē vienādu vai līdzīgu detaļu atkārtošanos noteiktos intervālos, taču ritms var būt ļoti daudzveidīgs. Piemēram, ritmam var būt vairākas dimensijas, sākot no vienkāršas metriskās rindas un beidzot ar telpisku ritmu. Tāpat var būt noteikts ritms ar precīziem elementiem un intervāliem, kā arī brīvais ritms, kur vienkārši atkārtojas vienādi vai līdzīgi elementi bez precīziem intervāliem. Tēlotājmākslā visbiežāk tiek izmantots brīvais ritms, kas izpaužas kā formu, līniju vai motīvu atkārtojums mākslas darbā.

Kontrasts

Kontrasts ir vizuālo atšķirību kopums, kas mākslas darbam piedod konkrētu noskaņu. Pārsvarā kontrastu izšķir vai nu kā tumšo pret gaišo vai arī kā pretējo krāsu kontrastu (prestamos de dinero sin buró). Vienā mākslas darbā kontrastu veidi var tikt apvienoti. Ja mākslas darbā ir ļoti izteikts kontrasts, tas piedod dzīvīgumu un spriedzi, bet neizteiksmīgs kontrasts rada ļoti maigu un mierīgu noskaņu.

Proporcija

Proporcija ir ļoti svarīgs mākslas darba kritērijs. Tā nosaka objektu un elementu attiecību vienam pret otru. Veidojot mākslas darbu vairākos plānos, ir jāprot izveidot pareizas proporcijas elementiem katrā plānā, lai mākslas darbs izskatītos dabīgs un reāls. Nepareiza proporcija uzreiz darbu padarīs mazvērtīgāku, ja vien izkropļota, stilizēta proporcijas nav izmantota kā izteiksmes līdzeklis.

Līdzsvars

Visbeidzot, kompozīcijā svarīgs ir līdzsvars. Tā ir mākslas darba vienādība. Tas, protams, nenozīmē, ka darbam obligāti ir jābūt simetriskam, taču ir jāpanāk, ka mākslas darbā nav nevienāds vizuālais svars vai izmēri. Simetrisko līdzsvaru veidot ir vienkāršāk, jo tad mākslas darbam ir centrāla vai radiāla ass, ap kuru jāveido vienāds krāsas, formas un elementi. Arī asimetriskajam līdzsvaram ir šādas asis, taču tās ir nosacītas, proti, ap asi jāveido elementi ar līdzīgu vizuālo svaru, taču tiem nav jābūt vizuāli identiskiem vai pat līdzīgiem.

Kur studēt mākslu Latvijā

Ja vēlies saistīt savu nākotni ar mākslu un domā par to, kur tieši studēt, šis raksts varētu tev būt noderīgs.

Latvijas Mākslas akadēmija noteikti būs vispazīstamākā mācību iestāde, kurā apgūt kādu no mākslas novirzieniem. Tā pēc struktūras ir universitātes tipa augstskola, un tās piedāvājumā ir iegūt augstāko izglītību specifiski mākslas jomā kopā piecās dažādās nodaļās ar četrpadsmit dažādām apakšnozarēm. Vizuālās mākslas nodaļā būs iespējams apgūt glezniecību, grafiku, tekstilmākslu. Savukārt, Mākslas zinātnes nodaļā visu par vizuālās mākslas un kultūras vēsturi, teoriju un restaurāciju. Vizuāli plastiskās mākslas nodaļa ir atvērta studentiem, kuri interesējas par tēlniecību, keramiku vai stikla mākslu. Dizaina nodaļa piedāvā visplašāko studiju klāstu funkcionālajā dizainā, metāla dizainā, vides un modes mākslā.

Studentu vidū populāra ir arī Audio-vizuālās mediju mākslas nodaļa ar tās vizuālās komunikācijas un scenogrāfijas studijām. Tā kā Latvijas Mākslas akadēmija ir universitātes tipa augstskola, tanī ir iespējams iegūt visu līmeņu akadēmiskās izglītības grādus, 4 gadi būs jāpavada mācoties akadēmijā, lai iegūtu humanitāro zinātņu bakalaura grādu mākslā un vēl papildus 2 gadi, ja interesē turpināt studijas un iegūt humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslā. Un tiem, kas vēlas sasniegt pavisam augstas virsotnes – vel papildus 3 gadi smaga darba var rezultēties mākslas doktora grādā.

Rīgas Tehniskās universitāte mākslas jomas apguvei saviem studentiem ir izveidojusi Dizaina tehnoloģiju institūtu, kurš atrodas Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes pakļautībā. Šis institūts nodarbina divas katedras – Apģērbu un tekstila tehnoloģijās un Materiālu tehnoloģijās un dizainā. Šo katedru ietvaros ir iespējams iegūt augstāko izglītību dažādās dizaina studiju specializētās programmās. Ja ir interese par apģērbu konstruēšanu un tā tehnoloģijām, tekstila patēriņzinībām vai tā tehnoloģijām, visu par tekstilijām un trikotāžas izstrādājumiem, ādlietām vai koka dizaina un interjera dizaina tehnoloģijām, tad RTU Dizaina tehnoloģiju institūts varētu būt labākā un profesionālākā mācību iestāde, kur šīs zinības apgūt. Pabeidzot kādu no šīm studiju programmām veiksmīgākajiem studentiem būs iespēja tikt gan pie profesionālā bakalaura un / vai maģistra grāda Materiālu dizainā un tehnoloģijās, gan pie profesionālā bakalaura, maģistra un / vai doktora grāda apģērbu un tekstila tehnoloģijās. Arī Latvijas Universitāte piedāvā iespēju iegūt izglītību mākslā, jāsaka gan, ka visai šaurā programmu piedāvājumā, proti, tikai divas bakalauru studiju programmas – datordizainā un interjera dizainā.

Liepājas Universitāte, esot vienam no atpazīstamākajiem Kurzemes sabiedrības kultūras, izglītības un zinātnes simboliem, ir spējusi nodrošināt savus studentus ar daudzveidīgu, konkurētspējīgu un starptautiski atzītu studiju programmu piedāvājumu jau kopš seniem laikiem. Liepājas Universitāte savu artavu ir ielikusi arī jauno mākslinieku attīstībā īstenojot studiju programmas, kas dot studentiem iespēju tikt pie profesionālā bakalaura grāda mākslā vairākās jomās, kā piemēram, tādos dizaina novirzienos kā datordizains, fotomāksla, produktu un interjera dizains.

Otrā Latvijas galā – Latgalē, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija rūpējas par sava novada mākslinieku attīstību, īstenojot izglītību vairākos līmeņos. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā topošajiem māksliniekiem būs iespēja izvēlēties vairākas studiju programmas dizainā, piemēram, pirmā līmeņa profesionālo augstākās izglītības studiju programmu vides dizainā vai apģērbu dizainā un tehnoloģijā. Ja mērķē augstāk, tad Rēzeknē var iestāties profesionālajā bakalaura studiju programmā interjera dizainā vai tālāk turpināt mācības profesionālās maģistra studiju programmas ietvaros dizaina jomā. Turpat netālu – Daugavpils Universitātē, arī ir iespējams apgūt zināšanas mākslas jomā. Šeit tiek dota iespēja iegūt otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību studiju programmā, kas saistīta ar datordizainu.