Aizraujošākie mākslinieki Eiropā šobrīd

Kurš šodien ir radījis mākslas darbus, kurus mēs labprāt vēlamies apskatīt, pieredzēt savām acīm un maņām? Kurus darbus mēs vēlētos redzēt kā daļu no izstādēm? Kuras ir tās “mākslas balsis”, kuras ir vērts uzklausīt mākslas pasaulē, pat ja mēs tām nepiekrītam? Kurš mākslinieks spēj mūs pārsteigt, šokēt un pamodināt mūs no ikdienas vienmuļības?

Ārons Angels, kurš dzimis 1987. gadā Kentā, bet nu dzīvo un strādā Londonā, ir viens no šādiem māksliniekiem. Viņš ir viens no Londonas mīļākajiem, uz keramiku orientētiem tēlniekiem. Viņš ir dibinājis Londonas “Troy Town” mākslas un radikālās keramikas darbnīcu, kas piedāvā dažādus resursus māksliniekiem, kuri izmanto keramiku kā skulpturālu izpausmi vidē. Angela darbs tiek veikts tīšā diletanta stilā ar dažādām atsaucēm, kas ietver industriālo revolūciju, psihodēlisku dzeju un savu senču vēsturi. Un šogad viņa radikālā un psihodēliskā keramikas darbnīca ieguva pamatīgu atbalsta finansējumu un jaunas telpas, pastiprinot viņa lomu, nozīmi un iespaidus keramikas tēlniecībā Anglijā un ārpus tās robežām. Angela mazā mēroga keramikas tabloīdi ir radušies 18. gadsimta darbu ietekmē, šie keramikas darbi tiek pievienoti Angela baismīgās, apgrieztās stikla glezniecības kolekcijai, kurai tika izmantots audums desmit kilometru garumā.

Kā otro aizraujošo mākslinieku varētu nosaukt vides mākslinieci Meriku Algünu Ringborgu. Merika Algüna Ringborga, dzimusi 1983. gadā Stambulā, Turcijā, bet nu uz dzīvi un darbu apmetusies Stokholmā, Zviedrijā, veic savā mākslā apkārt notiekošā izmeklēšanu attiecībā uz simboliem Eiropā. Ko tas nozīmē būt vai nebūt daļai no Eiropas, jo īpaši jūtams viņa darbos tieši šogad. “Promotion Europe” izstādīta kā daļa no viņas izstādes “Pārrobežas” Dānijā, piedāvā 170 objektus apzīmogotus ar Eiropas Savienības zvaigznēm, no nagu griešanas atribūtikas līdz pat adītām cepurēm: šie mākslas suvenīri nav viss par vietu, bet par vietas ideju kā tādu. Viņa studējusi Sabancı Universitātē, Stambulā no 2002. līdz 2007. gadam un ieguvis bakalaura grādu vizuālajā mākslā un komunikāciju dizainā, kam sekoja maģistra grāds mākslā, kas iegūts Stokholmā 2012. gadā.

No Francijas nākušais mākslinieks Kaders Attia, dzimis 1970. gadā, lielākoties dzīvo un strādā gan Berlīnē, gan Alžīrā. Viņa māksla nodarbojas ar pētījumiem par koloniālisma ietekmi uz Rietumu kultūru, kas šogad viņam atnesuši Marsela Dišāna balvu mākslā un vairākas jaunas izstāžu vietas pie Pompidū centra Parīzē. Nākamgad būs arī skatāmas izbraukuma personālizstādes Sidnejā, muzejā Ilinoisā, ASV un dažādās galerijās Ņujorkā un San Džimignano. Vēl šogad Kaders Attia atvēra hibrīd-restorānu un mākslas telpu saviem cienītājiem Parīzē ar nosaukumu “La Colonie”. Tā kalpo kā jauna mājvieta starpdisciplīnu, anti-akadēmiskās, mākslinieciskās domas un diskusijas kustībai dažādu indivīdu vidū. Mākslinieks kopā ar partneri Ziko Selomu un viņu abu ģimenēm, svinēja “La Colonie” atvēršanu rudenī, radot vietu mākslas, mūzikas, kritiskās domāšanas, debašu un kultūras aktivitāšu organizēšanai. “La Colonie” visvairāk cer pievērsties stāstiem par minoritātēm.

Vēl noteikti jāpiemin daudzsološā māksliniece Rana Beguma, dzimusi 1977. gadā, Silhetā, Bangladešā, bet nu jau krietnu laiku dzīvojoša un strādājoša Londonā, Anglijā. Pazīstama Londonā ar savu mākslas darbu No.700, kas bija 50 metrus garš sabiedriskās telpas mākslas darbs radīts ar 700 atstarotājiem un atklāts Londonā pagājušajā mēnesī. Begumai raksturīgi ģeometriski darbi un krāšņas lugas. Rana Beguma saņēma savu pirmo grādu glezniecībā no Čelsijas mākslas koledžas un vēlāk maģistra grādu dizainā Londonā. Viņas mākslas darbu ietekme ir starp pop-art un minimālismu, ar atkārtotiem ģeometriskiem rakstiem islāma mākslas un arhitektūras ietvaros.

Slaveno mākslas darbu mīti

Jo slavenāks mākslas darbs, jo vairāk mīti tam apkārt. Piemēram, pastāv apgalvojums, ka Leonardo da Vinči slavenākās gleznas “Mona Līza” modelis patiesībā esot pats mākslinieks pārģērbies par sievieti, tātad – pašportrets. Mākslas darba pētījumi tomēr ir nonākuši pie secinājuma, ka glezna, visticamāk, ir kādas sievietes portrets vārdā Lisa Gherardini, kura bija ievērojama florencieša ģimenes locekle un turīga zīda tirgotāja sieva. Leonardo tēvs ir bijis ciešos draugos ar Gherardini tēvu, un glezna, iespējams, ir bijusi viņa pasūtījums par godu meitai.

Da Vinči otrs slavenākais darbs “Pēdējais vakarēdiens”, ko var apskatīt Santa Maria delle Grazie konventā Milānā, Itālijā, arī apvīts ar mītiem, ka sākotnēji tanī esot iekļautas arī Jēzus kājas. Bet 1652. gadā uzstādot durvis ēdnīcā, kurā glezna tobrīd atradās, būvnieki sagrieza grunts sienas gabalu apzāģējot Jēzus kājās. Vinsenta van Goga slavenajā gleznā “Zvaigžņotā nakts” attēlotā mazpilsētā ir Saint-Rémy-de-Provence Francijas dienvidos. Pastāv mīts, ka Van Gogs uzgleznoja šo darbu, kamēr viņš bija pacients Saint-Paul-de-Mausole psihiatriskajā slimnīcā. Šodien šajā slimnīcā viens no tās spārniem ir nosaukts slavenā gleznotāja vārdā.

Arī ap slaveno Dāvida skulptūru ir vairākas baumas. Viena no tām ir, ka marmora plāksnes, kas tika beidzot pārvērstas Dāvida skulptūrā ar Mikelandželo radošo darbu 1504. gadā, patiesībā tika izgrebtas jau 43 gadus iepriekš kādam citam māksliniekam vārdā Agostino di Duccio. Viņš plānoja pārvērst šīs plāksnes Herkulesa statujā, bet Di Duccio pameta aizsākto skulptūru, kuru sākotnēji bija paredzēts uzstādīt kādā Florences katedrālē. Marmors netika neizmantots aptuveni 10 gadus, kad tam pieķērās cits tēlnieks – Antonio Rossellino, arī viņš pameta šo darbu, jo saprata, ka marmoru ir pārāk grūti veidot. Galu galā 1501. gadā Mikelandželo sāka darbu pie savas Dāvida skulptūras. Lai taptu vēl viens slavens Mikelandželo darbs – griestu freska Siksta kapelā, tostarp slavenākajai tā daļai “Ādama radīšana”, kas attēlo Dievu dodot dzīvību pirmajam cilvēkam, pats mākslinieks izgudroja virkni sastatņu. Tās tika speciāli izstrādātas, lai varētu pievienot kapelu sienām ar īpašām skavām, lai mākslinieks un viņa palīgi varētu būt pietiekami tuvu griestiem, lai varētu strādāt un gleznot. Mākslinieks burtiski karājās gaisā, kā dievs, kurš radīja Ādamu.

Ekspresionisma mākslinieka Edvarda Munka slavenākajam darbam “Kliedziens” tehniski ir piecas atsevišķas versijas. Pirmās divas no 1893. gada tika izveidotas ar temperu un pasteli uz kartona, un šobrīd atrodas Nacionālajā galerijā Oslo un Munka muzeja. Trešā versija atrodas privātīpašumā un tika izveidota 1895. gadā ar pasteļiem, to nesen pārdeva gandrīz par 120,000,000 dolāru kādā izsolē. Vēl viens variants no 1895. gada, veidots melnbaltā litogrāfijā. Galīgā versija tapusi 1910. gadā saistībā ar iepriekšējo inkarnāciju popularitāti, šobrīd atrodas Munka muzejā, taču tika nozagta 2004. gadā, muzejam to atgūt izdevās vien pirms desmit gadiem – 2006. gadā.

Lai gan mūsdienās ir desmitiem atlējumu no Augustes Rodēna slavenajai skulptūrai “Domātājs” teju visā pasaulē, oriģināli tā bija daudz mazākas izcelsmes. Rodēns sākotnēji radīja 70 centimetrus lielu versiju 1880. gadā, kā centrālo komponentu lielākam skulpturālam darbam ar nosaukumu “Elles vārti”, iedvesmojoties no Dantes daiļdarba. Atdalītā skulptūra viena pati tika izstādīta 1888. gadā, un pēc tam 1904. gadā tā tika palielināta, kādu to pazīstam šodien 1904. Salvadora Dalī gleznojums “Mīkstie pulksteņi” esot iedvesmots no Kamamberas siera gabala, ko mākslinieks ir novērojis kūstot saules staros, lai gan viņš par šo, iespējams, vienkārši pajokojis, jo vispārzināmi ir tas, ka drošsirdīgais mākslinieks Dalī centās nekad neizskaidrot savus darbus.

Mākslas nozīme bērna attīstībā

Vai jūs zinājāt, ka māksla māca bērniem daudz vairāk nekā tikai pašizpausmes veidu? Kad bērni tiek aicināti izteikties mākslas jomā un apgūt nepieciešamās prasmes, lai izteiktu savu ideju uz papīra, rezultātā top ne tikai mākslas darbs, bet vesels attīstības posms.

Kāda ir mākslas loma bērnu attīstībā? Saraksts varētu būt pat ļoti garš. Mākslas nodarbību pievienošana bērna izglītībai jau agrīnā vecumā var mainīt bērna dzīvi uz labo pusi, jo vizuālā un lietišķā māksla spēlē svarīgu lomu ikviena bērna pozitīvā un radošā attīstībā. Māksla ir arī neatņemams spēles elements bērnu attīstībā. Ne visi bērnu vecāki pietiekami apzinās nozīmi, kāda piemīt mākslas nodarbībām un to vērtīgāko ilgtermiņa nozīmi. Bērniem, kuri apgūst kādu no mākslas priekšmetiem, ir 4 reizes augstāki akadēmiskiem sasniegumi, nekā tiem, kuri no šādas nodarbes ir pilnībā atteikušies. Mākslas programmas ir obligātas tajās valstīs, kuras mūsdienās ir ierindojušās kā valstis ar visaugstākajiem sasniegumiem matemātikā un zinātnē. Domājat – sakritība? Nebūt ne! Pētnieki uzskata, ka mācības ļoti korelē ar augstākiem sasniegumiem matemātikā un lasīšanas mākas apguvē. Jauns smadzeņu pētījumi liecina, ka māksla veicina kreativitāti, sociālo attīstību, un pašvērtības paaugstināšanos. Arī interneta vidē – radot jaunu tīmekļa vietni vai projektējot mājāslapas ir nepieciešams apgūt prasmes, kas apgūstamas izmantojot mākslas izglītību.

Lai gan daudzi cilvēki sabiedrībā vēl joprojām uzskata, ka mākslas izglītība ir luksusa lieta, vienkāršas radošās aktivitātes var būt par pamatu stimulējošai bērna attīstībai, mācoties to, kā izveidot un novērtēt vizuālo estētiku. Mākslas nodarbības spēj palīdzēt bērnā atbrīvot dažādus stresa faktorus, ļaujot bērnam pilnībā rīkoties un būt pašam, veicinot bērnā iztēles plašumus, izjūtot brīvību sajūtās, domās un izpausmēs. Mazākā vecuma bērniem dažādi vizuālie attēli palīdz izteikt emocijas, ko viņi vārdos vēl nav iemācījušies tēlaini aprakstīt. Šāda veida komunikācija bez vārdiem jaunākā vecuma bērniem ir jo īpaši nozīmīga. Ļoti maziem bērniem radot mākslu vai tikai runājot par to, nodrošina iespējas mācīties krāsu, formu un darbības vārdus. Mākslas nodarbības var kalpot kā spēcīgs instruments vecāku rokās, kuri neuzspiežot dod bērniem iespēju pilnībā izteikt uzkrājušās emocijas, domas.

Kā vizuālā, tā arī lietišķā māksla būs tās, kas spēs jūsu bērnā radīt radošuma procesu. Ar tās palīdzību ir iespējams veikt radikāli augstus uzlabojumus dabiskajās prasmēs un talantā, kas jau piemīt bērnam, bet ne vienmēr tiek atklāti vecāku aizņemtības dēļ. Jaunas idejas no bērna iztēles pārtaps viņu attēlotajos darbos un aktīva mākslinieciskā darbošanās pozitīvi palīdzēs bērna nākotnē, piemēram, karjeras izaugsmē, skolā. Šādā veidā bērns ir spējīgs mācīties, kā gūt labumu dzīves skolā, izmantojot dažādus inovatīvus veidus un kreatīvas alternatīvas. Neatlaidība būs viena no rakstura īpašībām, kuras var attīstīt mākslas nodarbības. Neatlaidība nenoliedzami ir viena no jebkuras dzīves sfēras veiksmes atslēgām, attīstot koncentrēšanos spējas. Māksla virza bērnu uz gala rezultāta izplānošanu. Nodarbībās bērni sastopas ar kritiku un mācās pirmos soļus tās konstruktīvā uztveršanā, meklējot problēmām dažādus risinājumus, neapstājoties pie viena scenārija. Māksla iemācīs bērnam arī praktiski domāt caur doto materiālu, ko ar to var izdarīt, ko no tā var izveidot, kā tas varētu noderēt tālākā procesā.

Jebkura no pieejamajām mākslas formām var būt kā labvēlīga vide bērnam, kur apgūt koordināciju un ļaut vaļu neierobežotai izdomai. Lai uzsāktu darboties mākslas jomā nav vajadzīga nekāda pieredze un nav nozīme, vai jūs sagādājat visu nepieciešamo sava bērna mākslas nodarbībām mājas apstākļos vai dodaties apmeklēt mākslas nodarbības grupā – efekts būs līdzvērtīgi pozitīvs.